139
Veicot zināmus piesardzības
pasākumus, lietotājs jebkurā situācijā spēj efektīvi
pretoties atsitienam un reaktīvajam griezes momentam.
b)
Atsitiena gadījumā darbinstruments var saskarties ar
lietotāja roku.
c)
elektroinstruments, notiekot atsitienam. Atsitiena
gadījumā elektroinstruments pārvietojas virzienā, kas
pretējs darbinstrumenta kustības virzienam iestrēguma
vietā.
d)
Tas var
būt par cēloni kontroles zaudēšanai pār instrumentu vai
atsitienam.
e)
Šādu darbinstrumentu izmantošana var būt par
cēloni atsitienam vai kontroles zaudēšanai pār
elektroinstrumentu.
3)
a)
Aizsargs var nepietiekami nosegt
nepiemērotus slīpēšanas darbinstrumentus, līdz ar to
neļaujot panākt vēlamo darba drošību.
b)
Nepareizi
iestiprināts slīpdisks, kas izvirzās pāri aizsargpārsega
malai, nevar tikt pietiekošā veidā nosegts.
c)
Aizsarga uzdevums ir pasargāt lietotāju no
lidojošajām daļiņām, saskaršanās ar slīpēšanas
darbinstrumentu un dzirkstelēm, kas var aizdedzināt
drēbes.
d)
Piemēram, nekad
neizmantojiet slīpēšanai griešanas diska sānu virsmu.
Griešanas disks ir paredzēts materiālu apstrādei ar
malas griezējšķautni. Stiprs spiediens sānu virzienā var
sagraut šo darbinstrumentu.
e)
Piemērota tipa piespiedējuzgrieznis
darba laikā droši balsta slīpēšanas disku un samazina
tā salūšanas iespēju. Kopā ar griešanas diskiem
izmantojamie piespiedējuzgriežņi var atšķirties no
piespiedējuzgriežņiem, kas lietojami kopā ar citu veidu
slīpēšanas diskiem.
acis jāpasargā no lidojošajiem svešķermeņiem, kas
dažkārt rodas darba gaitā. Putekļu aizsargmaskai vai
respiratoram jāpasargā lietotāja elpošanas ceļi no
putekļiem, kas veidojas darba laikā. Ilgstoši iedarbojoties
stipram troksnim, var rasties paliekoši dzirdes traucējumi.
i)
no darba vietas. Ikvienam, kas atrodas darba vietas
Apstrādājamā priekšmeta atlūzas vai salūzuša
darbinstrumenta daļas var lidot ar ievērojamu ātrumu un
nodarīt kaitējumu cilvēku veselībai arī zināmā attālumā
no darba vietas.
j)
Darbinstrumentam skarot spriegumnesošus
vadus, spriegums nonāk arī uz instrumenta metāla daļām
un var būt par cēloni elektriskajam triecienam.
k)
Zūdot kontrolei pār instrumentu, darbinstruments var
pārgriezt kabeli vai ieķerties tajā, kā rezultātā lietotāja
roka var saskarties ar rotējošo darbinstrumentu.
l)
Rotējošais darbinstruments var skart atbalsta virsmu, kā
rezultātā elektroinstruments var kļūt nevadāms.
m)
Lietotāja apģērbs vai mati var nejauši nonākt
saskarē ar rotējošo darbinstrumentu un ieķerties tajā,
izsaucot darbinstrumenta saskaršanos ar lietotāja
ķermeni.
n)
atveres. Dzinēju ventilējošā gaisa plūsma ievelk putekļus
instrumenta korpusā, bet liela metāla putekļu daudzuma
uzkrāšanās var būt par cēloni elektrotraumai.
o) Nelietojiet elektroinstrumentu ugunsnedrošu
Lidojošās dzirksteles var izsaukt
šādu materiālu aizdegšanos.
p)
Ūdens vai citu šķidro
dzesēšanas līdzekļu izmantošana var būt par cēloni
elektriskajam triecienam.
2)
• Atsitiens ir speciska instrumenta reakcija, pēkšņi
ieķeroties vai iestrēgstot rotējošam darbinstrumentam,
piemēram, slīpēšanas diskam, slīpēšanas pamatnei,
stiepļu sukai u.t.t. Rotējoša darbinstrumenta ieķeršanās
vai iestrēgšana izsauc tā pēkšņu apstāšanos. Tā
rezultātā elektroinstruments pārvietojas virzienā, kas
pretējs darbinstrumenta kustības virzienam iestrēguma
vietā, un nereti kļūst nevadāms.
• Ja, piemēram, slīpēšanas disks ieķeras vai iestrēgst
apstrādājamajā priekšmetā, tajā iegremdētā diska
mala var izrauties no apstrādājamā materiāla vai izraisīt
atsitienu. Šādā gadījumā slīpēšanas disks pārvietojas
lietotāja virzienā vai arī prom no viņa, atkarībā no diska
rotācijas virziena attiecībā pret apstrādājamo priekšmetu.
Turklāt slīpēšanas disks var salūzt.
• Atsitiens ir sekas elektroinstrumenta nepareizai vai
neprasmīgai lietošanai. No tā var izvairīties, ievērojot
zināmus piesardzības pasākumus, kas aprakstīti
turpmākajā izklāstā.
a)
To Next Page
Loading...
