LV
83
Arteriālā spiediena palielināšanās palielina sirds noslodzi, atstāj iespaidu uz
asinsvadiem, padarot to sieniņas biezākas un mazāk elastīgas.
Viens no hipertonijas rādītājiem ir tas, ka sākumā hipertonija var noritēt
pašam pacientam nemanāmā veidā. Tieši tādēļ AS paškontrolei ir tik būtiska
loma. Slimībai progresējot parādās galvassāpes, pastāvīgi reiboņi, pasliktinās
redze un dzīvībai svarīgu orgānu - galvas smadzeņu, sirds, nieru, asinsvadu
funkcionēšanas traucējumi. Ja netiek pielietota atbilstoša terapija, iespējamas
tādas paaugstināta arteriālā asinsspiediena sekas, kā nieru bojājumi,
stenokardija, paralīze, runas spēju zaudēšana, vājprātība, miokarda infarkts un
galvas smadzeņu insults.
Lai varētu kontrolēt Jūsu veselības stāvokli, ir svarīgi regulāri veikt arteriālā
spiediena mērījumus. Dabiskā veidā arteriālais spiediens paaugstinās cilvēkiem
zem vidējā vecuma. Tas rodas asinsvadu novecošanās rezultātā, kas attiecīgi
noved pie aptaukošanās, aktivitātes pazemināšanās, holesterīna uzkrāšanās
asinsvados, diabēta. Paaugstināts arteriālais spiediens veicina artēriju
sablīvēšanos, kas savukārt palielina insultu un miokarda infarktu rašanās risku.
Dotajā tabulā ir noteikti un klasicēti arteriālā spiediena līmeņi, kopā ar atbilstošiem
praktiskiem ieteikumiem arteriālā spiediena kontrolei ESH - ESC 2007 gadā.
Sistoliskais
(dz. st. mm)
Diastoliskais
(dz. st. mm)
Optimāls < 120 un < 80
Normāls 120-129 un/vai 80-84
Augsts normāls 130-139 un/vai 85-89
Hipertonija
Pakāpe 1
140-159 un/vai 90-99
Hipertonija
Pakāpe 2
160-179 un/vai 100-109
To Next Page
Loading...
